Bitcoin

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bitcoin
Bitcoin logotips
Bitcoin logotips
Oficiāli lieto
Neoficiāli lieto Starptautiski
Subvienība
1/100000000 satoši
Valūtas simbols BTC, XBT,[1] BitcoinSign.svg, ฿[2][P 1]

Bitcoin jeb bitmonētas[3] ir vienādranga apmaksas sistēma un kriptonauda, balstīta uz atvērtā pirmkoda protokolu, kas izmanto publisku transakciju žurnālu. Bitcoin 2009. gadā publiskoja izstrādātājs vai izstrādātāju grupa zem pseidonīma Satoši Nakamoto. Tā ir kriptovalūta, kas balstās uz publiskās atslēgas kriptogrāfiju.

Bitmonētas tiek emitētas automātiski, pēc iepriekš radīta algoritma. Tos piešķir lietotājiem kā atlīdzību par piešķirto skaitļošanas jaudu maksājumu apstrādes nodrošināšanai, pārbaudot un saglabājot visus darījumus publiskā dalītā transakciju žurnālā, ko sauc par blokķēdi (block chain), veicot darba pierādījumu (Proof-of-Work). Šo procesu sauc par "rakšanu", tās dalībniekiem piešķir gan iepriekšminētās no jauna emitētās bitmonētas, gan arī darījumos ietvertās komisijas maksas. Bez "rakšanas", bitmonētas var iegūt arī biržās, pērkot tos par fiat naudu, kā arī pārdodot preces un pakalpojumus. Lietotāji var pa tiešo viens otram nosūtīt un saņemt bitmonētas, par to samaksājot nelielu komisijas maksu, izmantojot maka programmatūru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bitcoin cenas izmaiņas kopš 2011.gada
Apgrozībā izlaisto bitmonētu skaits

Bitcoin izveidoja Satoši Nakamoto, kas rakstīja par Bitcoin 2008. gada 31. oktobrī pētniecības dokumentā ar nosaukumu "Bitcoin: vienādranga elektroniskās naudas sistēma" (angļu: Bitcoin: A Peer-to-Peer Electronic Cash System).[4] Tas tika īstenots kā atvērtā pirmkoda programmatūra un publiskots 2009. gada janvārī. Bitcoin bieži tiek saukts par pirmo ciparnaudu, lai gan iepriekšējas sistēmas pastāvēja. Bitcoin ir pareizāk raksturot kā pirmo decentralizēto digitālo valūtu.

Viens no pirmajiem Bitcoin atbalstītājiem un adoptētājiem bija programmētājs Hals Finijs. Finijs lejupielādēja Bitcoin programmatūru, dienā tā tika publicēta, un saņēma 10 bitmonētas no Nakamoto pirmajā Bitcoin darījumā.

Balstoties uz Bitcoin atvērto pirmkodu, 2011. gadā sāka parādīties citas ciparnaudas, populārākā no tām — Litecoin.

2013. gadā dažas populāras mājaslapas sāka pieņemt bitmonētas. WordPress sāka 2012. gada novembrī, tam sekoja OKCupid 2013. gada aprīlī, Atomic Mall 2013. gada novembrī, TigerDirect un Overstock.com sāka Bitcoin pieņemt 2014. gada janvārī, Expedia 2014. gada jūnijā, Newegg un Dell 2014. gada jūlijā un Microsoft 2014. gada decembrī. Dažas labdarības organizācijas, piemēram, Electronic Frontier Foundation pieņem Bitcoin ziedojumiem (organizācija sāka pieņemt bitmonētas 2011. gada janvārī, pārtrauca pieņemt tos 2011. gada jūnijā un atkal pieņemt sāka 2013. gada maijā).

Pirmais Bitcoin bankomāts tika uzstādīts 2013. gada oktobrī Vankūverā, Britu Kolumbijā, Kanādā.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Šis ir arī Taizemes bata simbols

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jon Matonis. «Bitcoin gaining market-based legitimacy as XBT». Coindesk, 2013. gada 17. decembris. Skatīts: 2013. gada 14. decembrī.
  2. Jon Matonis. «Bitcoin Casinos Release 2012 Earnings». Forbes (Ņujorka), 2013. gada 22. janvāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 16. Februāris. Skatīts: 2013. gada 11. Jūlijs. Responsible for more than 50% of daily network volume on the Bitcoin blockchain, SatoshiDice reported first year earnings from wagering at an impressive ฿33,310.
  3. «Akadēmiskā terminu datubāze - bitmonēta». Latvijas Zinātņu akadēmija.
  4. «What is 'Bitcoin'» (angļu). Investopedia. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 11. oktobris. Skatīts: 2017. gada 11. oktobris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]